Vika, Vikā!

Ziniet to seriālu „Mūsu mīļā Aukle” – nu vai tā kaut kā. Tad lūk es viņu – aukli – šonakt solīju mīlēt un godāt līdz nāve mūs šķirtu, un skūpstīju kājas: no ceļiem uz augšu, no ciskām uz augšu, no augšas uz leju. Viņa stāvēja kājās, kaut tās sakrustojusi, līdz, pie dibena es pieturot, viņu noguldīju uz grīdas. Kas vēl varētu interesēt... Biksītes bija melnas... Svārciņi – starpcitu, tādi arī bija kājās – arī melni.