Šis tas no nakts. [1]

Garākais ko atceros laikam bij brauciens ar trolejbusu un mc, un Domina... tb – Tā varētu būt nākotne. Sakārtota, glīta, skaista, augstas kvalitātes nākotne. Trolejbuss tīrs un ne pilns. Ja kāds ir, tad vecs. Konduktori divi – speciāli pikstundām, lai nav jāgrūstās no viena gala uz otru. Nez kapēc viena no konduktorēm bij ļoti pikta. Valdīja tāda kā konduktora diktatūra trolejbusā, kas tika panākta ar draudiem un kliegšanu, bļaušanu. Neviens nedrīkstēja runāt, veikt straujas kustības un tamlīdzīgi... Es uz to mierīgi noskatīties un noklausīties nespēju, tapēc iejaucos, lai gan pavecāks vīriņš ieteica turēt mēli aiz zobiem un samierināties. Nu nē! Uz draudiem par izmešanu no trolejbusa atbildēju ar „Gribētos gan redzēt” (Man ļoti tipiski). Vairāk precīzu vārdu apmaiņu neatceros gan, bet atceros, cik pārliecināts par sevi un savu taisnību jutos, tāpēc iestājos par „gaismnesi”.

Konduktore piekāpās ar`... taču gandarījumu nejutu, jo zināju – vēlāk jau atkal būs tas pats – tāpati bravūra, uzkundzēšanās. Man tikai vajadzēja izkāpt... pēcāk gan jau mana nepaklausība tika izlieta uz kāda nabadziņa ādas. Žēl...

Izkāpu pieturā, kas domājams bij domāta Dominas pietura, bet kādā patālākā nākotnē kā jau teicu. Turpat bij MC ēstuve, kurā tad iegādājos „big maku” (pateicos Aprīlim). Kamēr gāju uz nezinu īsti kurieni, gamburgers jau apēdās. Saticis tur kaut kādus savējos, vienojos ar vienu no viņiem aiziet notiesāt vēlvienu to tur.

Bbbrrrrmmmm – nākam nu atpakaļ, kožos hambītī, BET tā gaļa, nu tā gaļa!!! Sajūta kā kostu segā.. Atkost nevarēju, tāpēc izspļāvu laukā piedevas un maizi. Pastījos uz to (hamburgeru), izņēmu gaļu, nometu to zemē, palika sniegā guļam, aizgāju, maizi ar kečupu, gurķiem un ko tur vēl apēdu.