E yo, skoliņ!

Trīsi brāļi vecajā skolā – rtv – skraidam. I pa pagalmu, i pa koridoriem. Pagalmā gudri ieskaidroju, ka skolai ir 9 stāvi. Vispirms pasaku neapzināti, bet tad izdomāju aksiomas pēc kurām tiešām visi trīs apstājamies un pārdomājam manis teikto... tik uz brīdi. Un doma i tāda, ka katram korpusam i 3 stāvi 3x3=9(stāvi).

Skrienam uz sporta zāli. Pie ieejas sporta zālē es sabremzējos dēļ tās dežurantes, kas tur sēž. Bet Oz pirmais tad Dziņka otrais un tikai, kad es veru stikla durvis vaļā, dežurante sāk ķērkt uz kurieni tad mēs tā. Taču Oz ar Dziņku jau iekšā sporta zālē, tāpēc neskaidrojos un kā nedzirdēdams dodos iekšā. Atvēris sporta zāles durvis redzu, kā tie abi pazūd, izlēcot laukā uz labo pusi. Šiem pret visiem pox, bet es nelabprāt traucēju citiem. Un taisni tai brīdī meitenītes lēkāja ar lecamauklām, tieši man ceļā. Es tā vietā, lai viņas pārtrauktu iesākto, pastāvu pagaidu, kamēr beigs. Drīz pamanu, ka šīs speciāli ilgāk čakarējas un neiet malā, lai varētu uz mani skatīties un un...

Galu galā tieku garām un izrādās ka labā pusē tiešām ir lieli logi.. Tādi no grīdas līdz kādu 2.5m augstumam, laikam atbīdāmi nevis atverami. Lecu laukā, bet izrādās i augstāks nekā plānoju. Līdz ar to diezgan kompetenti piezēmējos ar kūleni. Atriezu orientēšanos un ieraudzīju, ka brāļi nekur tālu nav aizskrējuši. Laukā zem saulainajām debesīm, siltā gaisā satikuši kādu meiteni sarkaniem matiem, rūtainā kreklā, kas pricājas mūs trīs atkal redzēt. Viņa rāda bildes no kauc kāda burza, kur mēs visi bijām (man i aizdomas, ka cita sapņa burziņa). Mēs bijām paņēmuši viņas fotoaparatūru un tiešām labas, smieklīgas bildes safiksējuši. Protams, iesakas, ka vaigot ko tādu atkārtot.

Kauc kā pievēršu visu uzmanību sarkanmatainajai meitenei (Ņjā šoreiz tik tiešām varētu būt Lauma no Jelgavas), kad sāku dzirdēt Oz infantilās vaimanas „nē, nē, nē tikai ne viņi... nu būs sūdi... kāpēc vienmēr es..”. Pagriežu galvu, bet ieraugu sīkus perdeļus, trīs gabalus. Tādi kā tie reperi divmēnessvērtīgajā pirtī Īkšķilē. Plus ar viņiem suns. Sākas westside un eastside tipa slengs jeb blatošanās, apmēram par to, kam lielāks obelisks kājstarpē un kura smaile asāk durs. Tikmēr man ir atnākusi īsziņa. Ar nepacietību veru vaļā, domāju droš ka Mīlulīts atsūtījis ko, bet... [klusums]... Bet tā ir Īkstīte, kas atsūtījusi. Lasīšana ļoti interesanta – burti maziņi ka knapi saskatīt tos, bet ļoti labi saprotu, kas sarakstīts.. tikai domas izpratne nu tā. Vispirms jau Īkstīte lūdz vai varam satikties.. nus ļoti viņai gribās, bet ar to sms nebeidzas. Turpinājumā ir kauc kas par tuvību, gaisu, elpu. It kā apmēram tā, ka gaiss i pats pats nepieciešamākākais un otrs ir tuvība un ka elpa ir tik tuvu viņai un es tieku salīdzināts ar elpu. Gribu pārlasīt, lai saprastu visu kā nākas, bet bij taču vēl tas suns, kuram arī interesē, kas tur rakstīts. Šis bāž savu degunu klāt un grūstās un es nedabonu vairs izlasīt.