Vai nāksi...

Melna nakts, bet ne tik tumša, lai tas baigi kristu acīs. Ar ideāliem draugiem – kā šņibīts saka ar vasaras kompāniju - jau tik pat kā esam klāt. Došanās veidu i neatceros... vnk bijām klāt un viss un, kad bijām klāt, tad jau ar kājām tecelējām. Uz pirti, bet ar savām savādībām pirts. Nezinu, kam īsti tā pirts, bet lai viņā tiktu ir jāielaužas. Sapnī nebij sīki attainota ielaušanās mēs vnk jau esam iekšā un klusām sēžam virs grīdas.. kā nu kurš, bet es uz šūpūļgultas (vai kā viņu sauc.. to tīklu ko piesien pie kokiem un viņā guļ :/ toms no multenes tom&jerry tādā parast gulēja) ar vēl dažiem. Viena vienīga tumša telpa. Nezinu kur pirts, neinteresē ar. Par kauc ko smejamies, mazleit nevaram sevi noturēt. Un tad pamanu, ka tur ir kauc kas bufetei līdzīgs un tur strādā meitene nu gluži kā 11.galiņā. Lieki teikt, ka viņa mūs pamanīja, bet saimniekus uzreiz nesauca, jo kā izrādījās tad saimnieks i viņas tēts, kurš ir pilnīgs kretīns.

Meitene pastāstīja, ka ienīst tādu dzīvi pie tēva. Viņai vislaik jādzīvo papuča uzraudzībā un jāklausa tā pavēlēm, un nav jārunā tikai jādara. Un skolā neatceros vairs kādas huiņas viņai bija, un, ja nestrādās tajā pirts veikaliņā, tad vabše sūdīg klāsies. Un neko cit bez viņ ziņ neva dar hhh :D vai ne nabadzīte? Nu karoč doma bij pateitk ak sencis ir pilnībā sapisies pedants, kurš meitu tur četrās sienāš kā cietumā un saules gaismu rāda tikai tad, ja nav bijusi nepaklausīga un svētku dienās, ja labs garīgais.

Vēlāk atgriezīsimies pie tēta.

Ui ui ui atkal mēs tie paši ekskursijā. Šoreiz gan diena kā diena ar gaišumiņu un visu citu kā jau dienā. Sēžu autobusā, kurš piestājis šosejmaliņā uz zaļo pauzīti. Un te vu hu hu hūūū aizcilpoju iekšā mežā pie Dziņk un Oz, kuri jau zaļā dūmeklīša novedēju teju, teju startēs. A mūsu nezināmā audzinatāja aizdomīga sune izrādās un citu meiteņ ietekmē, kas saprata kurp aizcilpoju, nāc` lūkot kas tu` iekšā. Mēs starp kokiem skatienu metot pamanam ka šī vairs nestāv ierastajā vietiņā pie autobusa. OMV, omv, omv pšuuuūūūšu šu šu ātri izvelkam i pudele izkrīt no rokām un sākām izmisīgi meklēt kociņu pie kura simulēt wc apmeklējumu. Bet psc audzinatāja izrādas īsta maitu ragana b13. Puikas tagad labāk skriesim! Bet mežš kā sēnes pēc lietus pilns ar suņiem. Līdz asarām daudz to suņu un visi kā viens rejoši un iekost griboši.

Nakts! Es uz ielas liecu galvu atpakāl lai skatītos uz augsu un logiem, kuros deg gaisma, kuros dzīvo tā meitene kura sāk dalīt lomu uz pusēm ar Mīluli. Mājai stāvi kādi pieci. Viet līdzīgi kā centrā tikai mierīgs un kluss patīkami. Kaut kādā brīdī iepatikos tētim. Kaut kā dalot ar Mīluli meitenes dzīve kļuvusi dzīvojamāka tā šķiet. Tikko koridorī pārminu vārdus ar viņu.. tā diezgan ikdienišķi nu nekā. Viņas istabā vēl kauc kāds džeks sēž. Izlūkojis tieši viņu un es nez.. nez ko Mīlule par viņu, bet viss tač var būt.

Virtuvē stāvu pie druvīm. Tēvs (Tēvs pēc lomas tās meitenes, bet meitene ir mīlulis. ā un jamais i aktieris. i pažīstams aktiers, i raidījumus vada ltv) stāv tuvak durvīm, bet māte dziļāk iekšā virtuvē fonam. Tēvs sak runāt un izrādās ka nav nemaz tāds nelietis.. nu vai vismaz i atmaidzis. Saprotu, ka tas džeks viņam nepatīk un saprotu ka meitu vairs diktēt nedomājot vismaz attiecībā uz puišie vai kauc kā tā. Respektīvi mazleit mani pamudina, uzmundrina. Un tajā brīdī es viņam pasaku „viss i ok” un eju uz mīļūļā istabu. Istaba kā Oz mammas un zinu ka džeks sēž uz dīvāna, Mīļūļā stāv kājās tur, kur tv, un el viena unknown draudzene tur pei balkona, kur krēsls, sēž. Ejot es jau izdomāju ko darīšu. Es iešu klāt un ar skūpstu aplieicnāšu un pieprasīšu un un tā kauc kā. Pirmais, kas mani pārsteidza, ka Mīļūļā pāŗģērbjas un man tiek p0rn skats ar jamās apaļājām mazliet norūcos, ka džekam tak arī. Un otrs pārsteidziens, ka arī otrai unknown meitenei atkailinātas krūtis, bet tās tiek nosegtas un es turpinu pildīt apņēmšanos. Satveru viņu, ieskatos acīs un ne vārda aidā ar lūpām pie lūpām, bet pretī nekā un tad vēl un vēl. Jūtu, ka tie abi skatās. Un tad es tik vēl un vēl un vēl un pie sevīm „ nu davāi nūūū” un tad tā laimīte. Mīļūļā tik tiešām ļaujas un viss notiek. Un džekiņš iziet no istabas un meitene laikam jūtas neērti, lai gan drīzāk priecājas.

Atkal virtuvē. Paps uzjautā es ar smaidu „labinieks”. Šis ar tāds gandarīts izskatās, a džeks virtuve taisa tēju. Es ar gribu, bet arī pie Mīļūļā gribās ātrāk atpakaļ. Plus vel gribās bez tā džeka, jo iedomājos, ka ar skūpst vien nepietiks. Galu galā paprasu viņam vai nevar pie reizes uztaisīt man. Šis jau ļāunā tēta klātbūtnē neatteiks un taisa arī.

Es aiztipinu uz istabu, kur mēs apskaujamies un, lai kājās nestāvētu, dīvānā ieguļamies. Mīļuļa satrautka un īst nepārleicināta un pie sevīm skaļi uzdod jautājumus „ kurš, kur laime, ko darīt, ko labāk (nu kauc ko tamlīdzīgu)” un es tikai pasaku „es”, un jūtu kā mani ciešāk apskauj.

I džekiņš tēju atnes, bet es prasu nolikt kauc kur tuvum, jo vaļā kādu laist negribas.

Un viņi palikā kopā mūžīgi mūžos un nodzīvoja ilgu, laimīgu, mīlpilnu mūžu heh :)

Beigas.