Daudz laimes!

Bāc cik domīgi, bāc kā negribas iet pie pārējiem. Plaša, gaiša istaba vakarā. Viņas vecāki ienāk un vaicājas, un runājas.. neatceros. Pati viņa atnāk/ienāk. Pievēršas man, sāk uzmundrināt un ir tik jauka. Viņai atkal dz.diena, tāpēc jāsabučojas.. vienreiz, otreiz, trēsreioz... āk jāsabučojas tik reižu cik jamai gadu. Cik īsti? It kā ap 15 tas skaitlis figureja, bet nav tiesa. Dažās bučās jutu viņas silto miklo mēlīti, tais brīžos skaidrība sita pa galvu kā gļukvīzija, kurā Oz Poļulauru ar dusmām grūž ledusskapī, melnbalti. Padodu pretī mēlīti un skaitīšana apstājas. Tikai uz mirkli. Divdesmit pieci un divdesmit seši... labā meitenīte meitiņa no vecākiem mazleit kaunas, slēpjas. Bet vecāki izliekas ka neko nemana, pagreizušīes pret mums sarunājas, skaidrojas un taisās. Tikmēr mēs saskatamies un ne vārdu nesakot nolemjam nogaidīt līdz vecāki būs prom jeb līdz paliksim mēs divatā. Palīdzam vecākiem un drīz viņi pazūd, bet parādās pc istabas stūrī, bet mūs interesē krēsls pie viņa, uz kura Lauma apsēžas un es viņu no aizmugures apķeru un mīļāju.

Rezumē????? Pirmo reizi vispār un sapnī skūpstīju Laumu un jūtos tā kā labak viņu pazītu :D diezgan visnotaļ patīkami.

p.s. sapņos piedzīvojumu daudz jo daudz, bet grafomānija nestimulējas. Žēl sevis, ne jūsu, bet vienalga piedodiet, ja varat.

Pirmo reiz. / Jauki zābi.

Jāpieraksta, ka šonakt pirmo reizi sapņoju Kati. Nezinu kapēc viņu un tā, bet tā tik tiešām bija tieši viņa. Mēs gandrīz dejojām, bet nu man tik pat ļoti nepatika dejot. Tā kā dejoja viņā, bet tad lielā dejošana pajuka neateramu iemeslu dēļ. Un vispār tas notika šitene tē mā, šitente istabā un tās bija kauc kādas māsas viesīas, protams, ka nē, bet nu sasodīts buriņš ar visādiem lohiem. Kad atpazinu Kati, tad biju pārsteigts, ka tā ir viņa. Vot tas bij gluži kā burziņā pie Laumas... moš tas viss i zīmīgi.

Tad vēl ar Oz pa sprtland pavazājos. Šis vilka savus vecos zābakus (nu redzēju pirmo reizi tādus), kuri jamam bija par mazu... un es teicu, ka redzu kā viņām spiež un nevaru to izturēt, jo pašam kāju no tā spiež. Bet zābīši tādi smuki, hakīgi, bet nu nejau Oz ar tādiem staigātu hh. Un Sportlandā taujājām gudrākajiem, kas tas par izmēru stārķa knābis – zem viņā and1, kur vaidzētu būt izmēram, bija aplītī stārķis, vai arī tikai viņa knābis. Bet nu apavu iekšpusē bij rakstīts 50 izmērs. Kaut arī gudrākie teic, ka tas nav tas, Oz neklausījās.

Vēl daudz daudz kas bija, bet tieši tagad vairs neatceros.

Kaimiņiene. (w)

no nakts ne minjas, gaisj, parasts dienvidus. maajas, mìljàs mäjas. pie durvju zvana lejä nogäjiq es, uzklausu kaiminju. sjis draudzìgs un mierìgs jautä - vai neesot kàds maksätäjs mä (laikam tipa tä). es zinu, ka jä, ka ir, ka mucj i mä. un es atbildu, ka uziesju augsjä pasauksju un pateiksju. uzskrienu pa trepém, jau pa pusei durvìm ieksjä, kad pamanu, ka kaiminjiene nez no kura cauruma sjakäliski nàk lìdz. a es ko, es stingri atgädinu, ka taçu teicu - uziesju/pasauksju. bet né tä kuce uzstäjìgi grib näkt ieksjä paskatìties, apskatìties. un es ar vél uzstäjìgäku NÉ, bet sjai pox. konflikts beidzas ar izbesìgi naidìgu "otstanj suka" un neveiksmìgi veiksmìgu pagrüsjanu.

pirmie pakäpieni lénäm, pat domäju apstäsies, bet nekä - inerce nonesa vinju lìdz pasjai lejai. kauc kä pat nez kä jamà pamanìjäs pakjert sev lìdz manu velo, kas pasjkjìda gabalu gabalos.

pate kuce gan tomér piecéläs. lìdzjùtìba mani nepärnjéma, bet nopriecäjos par sevi, jo tä tur i dzìva.

mani nerüp izdarìtais, es tik izliekos, ka uztraus

emm jā tas bij sen un tas nepabeidzās.. žēl.