Nezodz!

Atstāju ričuku ar mīkstu riepu pie Saules Akmens. No augšstāva redzu, kā to aizstiepj. Metos pakaļ. Sev par brīnumu panāku Vantiniekam pusē. Pie pašas muguras, man iekaucas rācija, nogriežu klusāk, lai garnadzis mani nemana. Un lecu šim mugurā. Nogāžu gar zemi tā, ka kauli vien pāri paliek. Dispečera balss rācijā kaut ko jautā. Es saku, ka nav mana diena, ka mīkstais, ka ričuku nospēra, bet jau atguvu, vienīgais policiju vajag izsaukt.
Tā ziemu un vasaru stāvēju pie tā pimpa pīšļiem, cenšoties sazvanīt varas iestādes. 02 nesavienojās. 112 kāds piedzēries opis (ap gadiem četrdesmit) murmulēja. 911 nespēju uzspiest, jo garāmgājēji traucēja. Tie nezināja, ka zem sniega ir pēdas un kauli. Viņi sabradāja notikuma hronoloģiju. Es sāku uztraukties, ja policija atbrauks, izskatīšos vainīgs.