4.12.05

Čē ti pizdžīš pīdr.

Biķernieku trase. Mārtiņš jebšu Zirnīts. Kursa biedrs Rinalds. Māsa. Brumm, brruummm radiovadāmie superbike`i gh gh h. Ar māsu vizināmies, sportojam. Rinalds ar Zirni ahujenna kruti pienāk un izaicina uz „kurš ātrāk”. Es jau no sākta sākuma zinu – viņiem izredžu nava. Sacīkstes komandā pa diviem.. nu jūs jau zin. No radiovadāmiem baiki pārvēršas par īstiem standartizmēr baikiem un otrādi. Sākumā visu power nespiežu, lai interesantāk. Bet drīz apnīk un ar māsu atraujamies. Vienmuļais ceļš rada pārdomas. Pārdomas pasaka, ka īštenībā maziņš baikiņš pa asvaltu ātri nemazam neparipotu – grumbuļi, ne saķere, ne vadāmība vai ne. Bet, kad apnīk domāt un triekties uz priekšu, trases malā parādās uzpūšamā atrakcija. Atslodzei iespringstam – palēkājam, parāpojam, pavaldam i paguļam - uz viņas. Ieraugu tālumā tuvojamies oponentus. Mudinu dabeigt sacīksti, bet māsa pārāk nogurusi celt augšā savu pārāko pakaļu. Nospļaujos, uzdiršu un līdz galam vismaz pats tikšu. Jau redzot finiša līniju, mēģinu sarēķināt, sadomāt kas tad uzvarēs, ja es būš pirmais, otra komanda otrā un trešā un mans komands bieds ceturtais. Izdomāju tik to, ka ka pa vietām punkti nav norunāti. Nu i velti tik daudz domāju, jo par pārsteigumu visiem otrā finiša līniju šķērso tomēr māsa.

Vismaz balva i sarunāta – zaudētāju team atdo savus mobilos telfonaparātus. Zirnīts godam atdod ar. Es priecīgs par jaunu, labāku tel. Rinaldam žēl, man žēl. Iedeva 10ls tel vietā.

Zirnīts aiztinas, bet mēs trijatā iekāpjam liftā. Liftā kurš smird, maķenīt, tāpēc ātrāk nobraukt lejā un tikt laukā svaigā gaisā.

Galā nonākam krodziņā. Es, māsa, Rinalds, Agija un vēlviena nezināma vai izdomāta māsas draudzene. Īsti nesaprotu, ko tur daru, nah tur esmu. Bet, ja jau tā grib, tad mazliet pasēdēšu. No cita galdiņa džeki jautā vai netrastos kāda, kas uz mā brauktu ar taksi, jeb vnk pieklājīgāk taujāja pēc maukas. Kamēr tas pieleca māsai, džeki jau zaudēja cerības, bet māsa, laikam, dusmīga, ka tik abstrakti izsakās, sāk uz jamiem blatot. Blatot līdz pieklājība pazūd arī no džekiem un maukas tā arī tiek sauktas par maukām. Man apnīk, meklēju kedas, atrodu, uzvelku, aizeju.