Nesakarsis nesakars.

Nereti sapņos, pie Tēta aizbraucot, sastopos ar dīvainībām un visādām lietu kropļošanām. Šonakt Agnese (negribētos saukt par audžumeitu), laikam salasījusies kaut kur par pavasara brīnumburvību, ņēma mani priekšā (nē, nē, tas tikai skaisti skan). Viņa vēlējās ar mani iet laukā pastaigāties, un es nespēju atteikt. Īstenībā pat divas reizes. Vienreiz pa dienu līdz veikalam bijām aizgājuši ar līkumu, pat līkumu līkumam. Vakarā uz otro reizi Agnese gatavojās nopietnāk. Viņa pārģērbās, vilka mugurā vakarkleitu. Es centos neskatīties, jo viņa ir maziņa un redzēt īpaši nav ko (Btw, redzēju inbox.lv ziņās:). Un tomēr jāatzīst, ka uzmetu acis tam, kādas biksītes šamai kājās (Tev ar interesē? Tad jau daudz no manīm neatšķiries:).

Jau gandrīz pa durvīm izejot, Tēvs pamana mani, pirmīt neesot pamanījis mani pārrodamies, un pasauc. Es viņam esmu teicis, par kaut kādu rakstu sakarā ar PE. Sāku censties atcerēties, kur lasīju. Ienāca prātā, ka Nuuchas blogā (Redz kādu iespaidu var atstāt pirms gulēt aiziešanas pēdējais apmeklētais blogs). Sākās grūtākais, proti, urļa atcerēšanās. Varianti visdažādākie. Kad, liekas, vairāk variantu nevarēja būt, tad pēdējais un pareizais nāca „blogsome” (Nez vai pareizi? Nez vai Nūčam nebij tepat „blogspotā”?). Rakstiņš gan izrādījās ir nevis par PE, bet vispār par azartspēlēm, kuru izvēlēties, kuru pats izvēlas... PE tikai bij viens no variantiem.